Lai gan konkrēto likumu grozījumu projekti vēl nav publicēti, Finanšu ministrija par plānotajiem nodokļu likumu grozījumiem sabiedrību ir informējusi un par tiem uzņēmēji jau aktīvi diskutē. Šajā ziņā īsumā informēsim par ministrijas piedāvājumu attiecībā uz algota darba ienākumu aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālajām obligātajām apdrošināšanas iemaksām.

1. Valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas (VSOAI)

Solidaritātes nodoklis

2015. gadā maksimālais gada algota darba ienākums, no kura darbinieks un viņa darba devējs veic VSOAI maksājumus, ir 48600  eiro. Maksimālais apmērs jeb “griesti” tika ieviesti, lai sabalansētu augsti atalgoto darbinieku un viņu darba devēju veikto iemaksu apmēru ar valsts garantijām izmaksāt lielās pensijas, šiem cilvēkiem pensionējoties.

Saistībā ar 2016. gada budžetu veidošanu ir ierosināts atcelt maksimālo VSOAI apmēru, tātad viss algotā darba ienākums ar 2016. gadu tiktu aplikts ar VSOAI. Tai pašā laikā darbinieks sociālās garantijas (pabalsti, uzkrājumi pensiju kapitālā utml.) saņems tikai par to veikto VSOAI daļu, kas nepārsniedz valsts noteikto maksimālo VSOAI apmēru, bet starpība tiktu novirzīta sociālā budžeta tēriņiem. Saskaņā ar Finanšu ministrijas aprēķiniem budžetā gadā papildus tiktu iekasēti 40.9 miljoni eiro[1].

Minimālā VSOAI iemaksa darbiniekiem ar zemiem ienākumiem

Lai nodrošinātu darba ņēmējiem minimālo sociālās apdrošināšanas līmeni, ir ierosināts noteikt obligāto minimālo VSOAI iemaksu darbiniekiem, kuru ieņēmumi no algota darba ir mazāki par valsts noteikto minimālo mēneša algu (2015. gadā – 360 eiro). Saskaņā ar izstrādātajiem priekšlikumiem darba devējam minimālā VSOAI būs jāmaksā par tādu darbinieku, kura ienākumi pie konkrētā darba devēja ir mazāki par minimālo algu, darbinieks darba devējam ir iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu un konkrētais darbinieks nav nodarbināts mikrouzņēmumā. Starpību starp faktiski aprēķināto un minimālo VSOAI darba devējs samaksās no saviem līdzekļiem, tai skaitā gadījumā, ja darba devējs  ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs. Jauno normu ieviešanai ir paredzēts pārejas posms. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja priekšlikums tiks akceptēts, papildus VSOAI būs jāuzsāk maksāt tikai ar 2017. gadu.

2. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Saskaņā ar Finanšu ministrijas mājas lapā publicēto informāciju 2016. gadā tiek plānots palielināt ar nodokli neapliekamo ienākumu par 10 eiro (no 75 uz 85 eiro), kā arī saglabāt nodokļa likmi 23% apmērā, nesamazinot to uz 22%, kā tas bija nolemts iepriekš. Papildus tam, ir ierosināts samazināt to apgādājamo personu loku, par kurām nodokļa maksātāji ir tiesīgi piemērot nodokļa atvieglojumu, t.i. par pilngadīgām un darba spējīgām personām, piemēram, par nestrādājošo laulāto. Tas tomēr neattieksies uz atvieglojumu, kas paredzēts par pilngadīgiem bērniem līdz 24 gadu vecumam, kas turpina mācīties.

Bez tam, Finanšu ministrijā ir sagatavoti priekšlikumi reformēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēmu, ieviešot diferencēto neapliekamo ienākumu vai arī progresīvo nodokļa likmju sistēmu. Neatkarīgi no tā, kurš no variantiem tiks pieņemts, maz ticams, ka tas varētu tikt ieviests jau ar 2016. gada sākumu.

Ar Finanšu ministrijas ziņojumu par šiem priekšlikumiem var iepazīties:

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?dateFrom=2014-09-09&dateTo=2015-09-09&text=riekšlikumi+diferencētā+&org=0&area=0&type=0.

Visas iepriekšminētās izmaiņas ir apspriedusi un akceptējusi valdība, tomēr tās vēl ir jāizdiskutē un jāapstiprina Saeimai.

[1]http://www.fm.gov.lv/lv/aktualitates/jaunumi/budzets/51233-nakama-gada-budzets-versts-uz-nevienlidzibas-mazinasanu-un-nodoklu-progresivitati

Konsultāciju daļas kontakti

Ja Jums ir jautājumi vai ir nepieciešama sīkāka informācija, lūdzu sazinieties ar Inu Spridzāni (ina.spridzane@leinonen.lv, tel. 67358635) vai Kristīni Ereli (kristine.erele@leinonen, tel. 67358600). 

Ja Jums interesē jaunumi nodokļu, darba un citos ar uzņēmējdarbību saistītos tiesību aktos Igaunijā un Lietuvā, lūdzu apmeklējiet http://leinonen.lt/news/news-2015 un http://leinonen.ee/news/news-2015.