Šī gada februāra beigās ir publicēts Darba likuma grozījumu projekts, ar kuru paredzēts mainīt piemaksu par virsstundu darbu apmēru, precizēta darbinieku atstādināšanas kārtība un konkurences ierobežojumu piemērošana, darba devēja piezīmes vai rājiena atcelšanas kārtība, noteikti precizējumi tiesībām veikt blakus darbu un darba devēja iespējas to ierobežot, darba devēja apmācības izdevumu atmaksas kārtība darbinieka uzteikuma gadījumā, precizēta stundas algas aprēķināšanas kārtība un ietverti citi grozījumi.

Virsstundas. Darbiniekam, kas veic virsstundu darbu, par pirmajām 2 virsstundām, kas veiktas virs dienas normālā darba laika, ir paredzēts izmaksāt piemaksu ne mazāk kā 50% apmērā. Savukārt par katru nākamo virsstundu tāpat kā līdz šim būs jāizmaksā piemaksa 100% apmērā. Svētku dienu piemaksu apmērs  šobrīd netiek mainīts- tas ir 100% apmērā no darbiniekam noteiktās dienas algas likmes. Ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks ar pārskata periodu - viens mēnesis, 50% piemaksa par virsstundu darbu saskaņā ar projektu ir jāizmaksā par pirmajām 20 virsstundām. Darbinieks un darba devējs var vienoties, ka piemaksas vietā par virsstundu darbu darba devējs var piešķirt apmaksātu atpūtu citā laikā.

Darba uzteikums. Grozījumu projektā ietvertas vairākas normas par darba devēja tiesībām uzteikt darbu, tai skaitā, piemēram, darba devēja tiesības uzteikt darbu nekavējoties, ja uzteikumu iemesls ir darbinieka nespēja veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums. Saskaņā ar likumprojektu izslēgta norma par aizliegumu uzteikt darbu darbiniekam ar invaliditāti, kas likumprojekta autoru ieskatā nevis aizsargā darbiniekus ar invaliditāti, bet rada barjeras  šādas personas pieņemt darbā. Projektā precizētas normas par darbinieka uzteikumu svarīga iemesla dēļ.

Pārtraukumi darbā. Saskaņā ar projektu gadījumā, ja darbiniekam pārtraukuma laikā ir noteikts aizliegums atstāt savu darbavietu un darbinieks nevar izmantot šo laika posmu saskaņā ar saviem ieskatiem, šādu pārtraukumu ir jāieskaita darba laikā. Savukārt, ja darbinieks pārtraukuma laikā nevar atstāt darba devēja telpas, tomēr viņam ir nodrošināta iespēja izmantot pārtraukumu, un šī pārtraukuma laikā darbiniekam nav pienākuma būt gatavam veikt savus darba pienākumus, pārtraukums netiks ieskaitīts darba laikā.

Likumprojekts šobrīd ir saskaņošanas procesā ministrijās, par plānotajām izmaiņām sīkāk informēsim Jūs pēc likumprojekta izskatīšanas un pieņemšanas Saeimā.